Pēdējās zemenes ir apēstas, un bieži rodas kārdinājums dobi atstāt līdz pavasarim. Taču tieši augustā zemenes atjaunojas, veido jaunus dzinumus un ieliek pamatu nākamās sezonas ziedpumpuriem, tāpēc kopšana šajā laikā tieši ietekmē ražu.
Vispirms dobi vērts sakopt, jo pēc novākšanas lapotne vairs nav tik blīva un nezāles ir vieglāk pamanāmas. Ravēšana samazina konkurenci par ūdeni un barības vielām, kā arī uzlabo gaisa cirkulāciju, kas palīdz mazināt slimību izplatību.
Vienreiz ražojošām jeb agrīnajām vasaras šķirnēm pēc ražas nereti ieteicams noņemt vecās un bojātās lapas. Svarīgākais ir nebojāt auga vainagu, jo no tā aug jaunās lapas; praktiski drošāk ir izgriezt slimās un nokaltušās lapas, nevis steidzīgi apcirpt visu.
Augusts ir arī piemērots brīdis augu piebarošanai, jo zemenes turpina augt un tām nepieciešamas barības vielas. Dārza apstākļos visdrošāk izmantot labi sadalījušos kompostu vai zemenēm paredzētu mēslojumu, stingri ievērojot norādes, jo pārbarošana var veicināt pārlieku lapu augšanu, nevis labāku ražu.
Viena no biežākajām kļūdām ir laistīšanas pārtraukšana uzreiz pēc ogu sezonas. Sausā laikā zemenēm ūdens vajadzīgs arī bez ogām, jo vasaras otrajā pusē augi uzkrāj spēkus nākamajam gadam; vēlams laistīt pie saknēm, lai lapas ilgstoši nepaliktu mitras.
Pēc ražas zemenes aktīvi veido stīgas, un te jāizvēlas stratēģija. Ja jauni stādi nav vajadzīgi, stīgas labāk regulāri nogriezt, jo tās patērē auga resursus un ātri sabiezina dobi, pasliktinot gaisa apmaiņu.
Sabiezējusi dobe ar gadiem kļūst grūtāk kopjama, bet svarīgākais ir tas, ka tajā biežāk attīstās sēņu slimības. Tāpēc augustā parasti ir labs brīdis vieglai izretināšanai, atstājot augiem pietiekami daudz vietas un samazinot risku, ka mitrums uz lapām turēsies pārāk ilgi.
Dobē nevajadzētu atstāt sapuvušas ogas, slimās lapas un bojātus augu atlikumus, jo tie var kļūt par infekciju avotu nākamajai sezonai. Veselus atlikumus var kompostēt, bet skaidri slimos labāk neizmantot, ja nav pārliecības par pietiekami karstu kompostēšanu.
Jāņem vērā, ka ne visas zemenes jākopj vienādi: remontantajām šķirnēm, kas ražo ilgāk, radikāla lapu noņemšana var kaitēt, jo tām bieži vien vēl turpinās ražošana un jaunu ziedu veidošana. Tāpēc pirms apgriešanas ir vērts pārliecināties, kāda tipa šķirnes aug dobē.
Ilgstoši vienā vietā audzētām zemenēm raža ar laiku mēdz sarukt, un pieaug sakņu slimību risks, tāpēc stādījumu periodiska atjaunošana ir normāla prakse. Ja dobe ir veca un sabiezējusi, bieži gudrāk ir atlasīt spēcīgākos jaunos stādus no stīgām un pakāpeniski atjaunot stādījumu, nevis mēģināt uzturēt to bezgalīgi.